Bišu svarīgā loma lauksaimniecībā
Bitēm ir būtiska nozīme lauksaimniecībā un cilvēku uzturā, pateicoties to spējai polinizēt augus. Polinizācija ir process, kurā ziedputekšņi tiek pārnesti no ziedu vīrišķajām daļām uz sievišķajām ziedu daļām, tādējādi veicinot augļu, dārzeņu un labības ražošanu.
Bez bitēm un citiem apputeksnētājiem kukaiņiem daudzi augi nespētu nest augļus vai būtu mazāk produktīvi. Tas varētu būtiski ietekmēt lauksaimniecību un cilvēku uzturu, jo daudzas mūsu regulāri lietojamās kultūras ir atkarīgas no bišu apputeksnēšanas.
Bišu nozīme kultūraugu polinizēšanā ir pierādīta ar daudziem zinātniskiem pētījumiem. Saskaņā ar 2016. gada pētījumu, kas publicēts žurnālā Nature, bites dod ieguldījumu 75% pasaules pārtikas kultūru ražošanā, tostarp ābolu, bumbieru, tomātu, gurķu, cukini un mandeļu ražošanā. Bites spēj apputeksnēt daudzus dažādus augus, jo tās spēj lidot un savākt ziedputekšņus no dažādiem avotiem.
Bišu polinizācija ir svarīga ne tikai pārtikas ražošanai, bet arī bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu veselībai. Augi, kuru apputeksnēšana ir atkarīga no bitēm, var nodrošināt barību un dzīvotni citiem savvaļas dzīvniekiem, tādējādi palīdzot saglabāt bioloģisko daudzveidību.
Tomēr pēdējās desmitgadēs savvaļas bišu un biškopju skaits ir samazinājies tādu faktoru dēļ kā dabiskās dzīvotnes zudums, pesticīdu lietošana un bišu slimības. Tas ir radījis polinizācijas krīzi, kas var negatīvi ietekmēt pārtikas ražošanu un bioloģisko daudzveidību.
Lai aizsargātu bites un nodrošinātu efektīvu apputeksnēšanu, ir nepieciešami saglabāšanas un ilgtspējīgas pārvaldības pasākumi. Piemēram, lauksaimnieki var izmantot ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes, piemēram, augseku un bitēm draudzīgu augu izmantošanu, lai radītu bitēm labvēlīgu vidi. Turklāt tie var izmantot mazāk toksiskus pesticīdus un atbilst noteikumiem par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu lauksaimniecības teritorijās.
Biškopji var veicināt bišu saglabāšanu un polinizāciju, izmantojot ilgtspējīgu biškopību. Ilgtspējīga biškopība ietver tādu biškopības metožu izmantošanu, kas respektē bišu veselību un to dabisko dzīvotni, kā arī veicina bioloģisko daudzveidību un lauksaimniecības ilgtspējību. Tas ietver piemērotu biškopības vietu izvēli, ilgtspējīgu biškopības iekārtu izmantošanu un bišu veselības pārvaldību.