Dažādi dzīves cikli un lomas

Bišu karaliene

Bišu māšu dzīves cikls sākas ar olu dēšanu, ko stropā veic māte. Pēc trim dienām kāpuri izplūst no olām, un darba bites tos baro ar savu īpašo pienu, ko sauc par bišu māšu pienu. Pēc apmēram 7-8 dienām kāpuri tiek noslēgti šūnās un pārvēršas par kūniņām.

Pēc 16 dienām pēc olu dēšanas pieaugušā bišu mātīte iznāk no šūnas un sāk dēt olas un uzturēt stropa vienotību. Karalienes mūžs ilgst vidēji vienu līdz trīs gadus, un šajā laikā viņa izdēj tūkstošiem olu. Ja mātīte nomirst vai vairs nespēj dēt olas, strops mēģina viņu aizstāt ar jaunu māti, kuru izaudzina šim uzdevumam izvēlētās darba bites.

Darba bites

Strādnieku bites dzīves cikls sākas ar olu dēšanu, ko stropā dēj māte. Pēc trim dienām ola izšķiļas un tajā parādās mazs kāpurs. Darba bites baro kāpurus ar savu īpašo pienu, ko sauc par peru pienu, un kāpuri aug ļoti strauji, izejot piecus attīstības posmus.

Pēc 6–7 dienām kāpurs saplēstas, un darba bite, kas to baroja, aizzīmogojas savā šūnā. 12–13 dienas pēc olas izdēšanas pieaugušā bite iznāk no šūnas kopā ar mutes daļām un visiem orgāniem, kas nepieciešami tās dzīvībai stropā.

Savas dzīves sākumposmā darba bite stropā veic uzdevumus, piemēram, tīra šūnas, rūpējas par kāpuriem, ražo vasku, vēdina un savāc nektāru. Vēlāk darba bite savāc nektāru un ziedputekšņus ārpus stropa, tādējādi kļūstot par lopbarības biti.

Bišu strādnieku dzīves ilgums atšķiras atkarībā no tās aktivitātes stropā: lopbarības bites, kuras veic riskantāko uzdevumu, vācot nektāru ārpus stropa, parasti dzīvo vienas dažas nedēļas, savukārt bites, kas veic uzdevumus stropā, var dzīvo līdz 6 nedēļām. Jebkurā gadījumā, kad darba bites mirst, tās tiek aizstātas ar citām jaunām bitēm, kas izplūst no šūnām.

Kas ir lopbarības meklētāji

Labbarības bites ir darba bites, kas savāc nektāru, ziedputekšņus un ūdeni ārpus stropa, lai pabarotu stropu un ražotu medu. Lopbarības bites ir vienas no vecākajām darba bitēm stropā, jo tās jau ir veikušas dažādus uzdevumus stropā, piemēram, šūnu tīrīšanu, kāpuru kopšanu, vaska ražošanu un ventilāciju. /p>

Labbarības bites specializējas nektāra savākšanā no ziediem, ko pēc tam atnes atpakaļ stropā, lai iegūtu medu. Lopbarības bites var apmeklēt līdz pat 1500 ziedu dienā un var lidot līdz 5 km no sava stropa, lai atrastu labākos ziedus. Turklāt lopbarības bites savāc arī ziedputekšņus, kas nepieciešami peru pieniņa, kāpuru barības, ražošanai.

Lauku bites veic ļoti svarīgu uzdevumu stropa izdzīvošanai, taču arī viņu darbs ir ļoti riskants, jo tām jāsastopas ar plēsējiem un sliktiem laikapstākļiem. Turklāt nektāra un ziedputekšņu vākšanas darbība var būt ļoti nogurdinoša, un lopbarības bites bieži iet bojā pēc dažu nedēļu aktivitātes. Tomēr to ieguldījums stropā ir būtisks medus ražošanai un kolonijas izdzīvošanai.

Ligustica un Buckfast pamata atšķirības

Ligustica ir Itālijas bišu šķirne, kurai raksturīga zeltaini dzeltena krāsa, svītrains vēders un gara mēle, kas ļauj tai savākt nektāru pat no dziļiem ziediem. Ligustica bites ir pazīstamas ar savu paklausību un augsto medus produktivitāti, taču tās var būt jutīgas pret varroa un citiem parazītiem.

Savukārt Bakfastas šķirne ir bišu šķirne, ko radījis britu benediktīniešu mūks brālis Ādams. Bakfāsta šķirne iegūta, krustojot dažādu šķirņu bites, tostarp Ligustica, lai radītu pret slimībām un parazītiem izturīgāku šķirni. Buckfast bites parasti ir mierīgas un izturīgas, un biškopji tās augstu vērtē augstās medus produktivitātes dēļ.

Rezumējot, Ligustica ir bišu šķirne no Itālijas, kurai raksturīga zeltaini dzeltena krāsa, gara mēle un laba medus produktivitāte, taču tā var būt jutīga pret parazītiem. Savukārt Bakfastas šķirne ir šķirne, ko radījis brālis Ādams un kas pazīstama ar savu izturību un augsto medus produktivitāti.