Blogus

Bišu spietošana ir viens no fascinējošākajiem un smalkākajiem notikumiem stropa dzīvē. Ir svarīgi saprast, kāpēc bites spieto, kad tās to dara un kā šo uzvedību var novērst – īpaši, ja vēlas nodrošināt labu medus ražu.

Šajā rakstā mēs padziļināti aplūkojam visus aspektus, kas saistīti ar bišu spietošanas procesu, piedāvājot padomus, kā novērst spietošanas risku un skaidrojot šīs parādības nozīmi saprotamā valodā, piemērotā arī lasītājiem ar vidusskolas līmeņa izglītību.

Kas ir bišu spiets?

Bišu spiets ir bišu grupa, kas pamet stropu, lai meklētu jaunas mājas. Tā ir dabiska uzvedība, kas saistīta ar kolonijas dzīves ciklu un tās sociālo (nevis individuālo) vairošanos. Tas nenozīmē atsevišķu bišu vairošanos (kas notiek caur olu dēšanu), bet gan veselu koloniju vairošanos.

Tātad ar spietošanu mēs domājam procesu, kurā daļa no stropa, līdzi ņemot karalieni, atdalās no sākotnējās ģimenes, lai izveidotu jaunu koloniju.

Kāpēc bites spieto?

Galvenie spietošanas iemesli ir šādi:

• Pārapdzīvotība stropā

• Veca vai neefektīva karaliene

• Labvēlīgi laika apstākļi

• Vajadzība pēc paplašināšanās

Turklāt bites sāk būvēt māšu šūnas (lielākas nekā parastās), lai audzētu jaunas karalienes – tas ir skaidrs signāls, ka kolonijā notiek pārmaiņas un spietošana tuvojas.

Spietošanas periods

Latvijā, līdzīgi kā Itālijā, bišu spietošana notiek pavasarī un vasaras sākumā – galvenokārt no aprīļa līdz jūnijam. Šajos mēnešos maigs klimats un bagātīgs nektāra un ziedputekšņu daudzums stimulē vācējbites, veicinot strauju kolonijas augšanu. Kad resursu ir daudz, bet vietas stropā trūkst, spietošana ir gandrīz neizbēgama.

Kas notiek dažas dienas pirms spietošanas

Dažas dienas pirms spietošanas var novērot šādas pazīmes:

• Strādniekbites sāk barot kāpurus māšu šūnās

• Karaliene mazāk dēj olas

• Izlūkbites sāk meklēt jaunas apmešanās vietas

• Mainās vācējbišu aktivitāte

Šis ir izšķirošs brīdis – vēl ir iespējams iejaukties un novērst spieta zaudējumu.

Spietu veidi: primārie, sekundārie un terciārie

Ne visi spieti ir vienādi. Pirmais spiets, kas pamet stropu, saukts par primāro spietu, ir vislielākais un aiziet kopā ar mātes karalieni. Pēc tam var parādīties sekundārie un terciārie spieti, kuros jaunās, vēl nedēvētās karalienes pamet stropu kopā ar daļu atlikušās kolonijas. Ja šo procesu nekontrolē, tas var nopietni apdraudēt medus ražu.

Triki, kā novērst spietošanu

Biškopim bieži vien galvenais uzdevums ir novērst spietošanu. Šeit ir daži padomi:

• Regulāras pārbaudes: meklēt māšu šūnas

• Vieta stropā: pievienot tukšus rāmjus vai virsējos stāvus

• Jaunas karalienes: tās retāk izraisa spietošanu

• Kolonijas dalīšana: izveidot mākslīgu jaunu stropu

• Māšu šūnu noņemšana: radikāla, bet efektīva metode, ja tiek veikta savlaicīgi

Šie paņēmieni palīdz kontrolēt koloniju un saglabāt tās produktivitāti.

Izlūkbites un lēmumu pieņemšanas process

Kad spietošana ir neizbēgama, dažas bites – izlūki – iziet no stropa, lai atrastu jaunu dzīvesvietu. Šis process var aizņemt vairākas dienas. Izlūkbites salīdzina vairākas vietas un pēc tam “balso” par labāko, atgriežoties pie spieta. Šis process ir pārsteidzošs un gandrīz demokrātisks.

Kas notiek spietošanas brīdī

Kad pienāk spietošanas brīdis, no stropa iziet liels bišu mākonis, sekojot karalienei. Tas ir iespaidīgs skats – skaļš un blīvs virpulis. Parasti tas īslaicīgi apmetas uz kāda zara vai cita atbalsta punkta, gaidot izlūkbites. Šis ir ideālais brīdis, lai notvertu spietu un ievietotu to jaunā stropā.

Ja spietošanu nevar novērst

Ja spietošana jau ir notikusi, ir svarīgi mēģināt atgūt spietu. Spietošanas pazīmju atpazīšana, vides uzraudzība un ātra rīcība ir biškopja vienīgie līdzekļi šajā situācijā.

Kāpēc spietošanas kontrole ir būtiska medus ražošanai

Viens no svarīgākajiem, bet bieži nenovērtētajiem spietošanas aspektiem ir tās tiešā ietekme uz medus ražošanu. Kad kolonija zaudē lielu daļu savu bišu – īpaši primārā spieta gadījumā – samazinās to bišu skaits, kas vāc nektāru un ziedputekšņus, līdz ar to ievērojami samazinās produkcija.

Turklāt pēc spietošanas kolonija pārdzīvo reorganizācijas periodu. Strādniekbites rūpējas par atlikušo māšu šūnu kāpuriem, lai audzētu jaunu karalieni. Šis process var ilgt vairākas dienas un īslaicīgi aptur olu dēšanu, kas palēnina kolonijas attīstību.

Labi biškopības ieradumi spietošanas novēršanai

Pieredzējis biškopis zina, ka katra darbība, kas veicina stropa stabilitāti, ir ieguldījums tā veselībā un produktivitātē. Spietošanas kontrole nenozīmē dabas piespiešanu, bet gan tās gudru virzīšanu, piemēram:

• Karalieņu izvēle ar zemu spietošanas tieksmi

• Rāmju regulāra nomaiņa

• Ventilācijas un mitruma kontrole stropā

Šie ieradumi palīdz uzturēt līdzsvarotu vidi stropā, samazina kolonijas stresu un spietošanas risku.

Spiets kā izaugsmes iespēja

Spiets ne vienmēr ir jāuzskata par zaudējumu. Ja to pārvalda pareizi, tas var kļūt par iespēju biškopim.

Noķertu spietu var ievietot tukšā stropā un no tā izveidot jaunu, produktīvu koloniju. Šādā veidā biškopis paplašina savu dravu dabiski un ilgtspējīgi. Turklāt sekundāro un terciāro spietu izmantošana palīdz saglabāt koloniju ģenētisko daudzveidību.

Secinājums: kā veicināt stropa labsajūtu

Bišu spietošana ir dabiska uzvedība, ko var kontrolēt ar uzmanību, zināšanām un praksi. Biškopji, kas spēj atpazīt pazīmes – māšu šūnu klātbūtni, vācējbišu uzvedības izmaiņas, olu dēšanas samazināšanos vai izlūkbites – var laikus iejaukties, uzturēt kolonijas līdzsvaru un uzlabot medus ražu.

Apicoltura Laterza mērķis ir veicināt atbildīgu, ilgtspējīgu un produktīvu biškopību. Mēs pastāvīgi uzraugām savu stropu stāvokli un apmācām biškopjus par labāko praksi, lai izvairītos no zaudējumiem spietošanas dēļ. Tādējādi mēs nodrošinām bišu labsajūtu un augstas kvalitātes medu.